Vokālās daudzbalsības ziedu laikmets

    Viduslaiki mūzikā radīja jaunas formas, jaunu tehniku, jaunas iespējas. Pakļaut tās brīva radoša ģēnija fantāzijai, atraisīt no sastingušajām baznīcas dogmām, iepūst svaigus vējus, jaunu, īstu dzīvību, bija lemts nākamajam laikme tam — renesansei. Tās pirmie vēstneši parādījās jau ap 14. gadsimta sākumu, reizē Francijā un Itālijā, jaunajā mūzi kas stilā, kas ar nosaukumu "Ar s nova" (jaunā māksla) ir pretstats agrākajai "ars antiqua" — franču Notrdamas skolas, Perotēna mākslai. Dzima jauna mūzika, tuvāka dzīvei, reālistiskāka, arī pasaulīgāka, mazāk no baznīcas atkarīga, dzīvāka, dažādīgāka kustībā. Sāk kompozīcijās izzust korāļu tēmas, salūzt trij daļīgā taktsmērā vienvaldonība, daudzbalsības iekļauj tercas un sekstas, kas ar labskanību izskauž paralēlo kvartu un kvintu secības, aizvien vairāk daudzbalsīgajā mūzikā ieviešas  mažora un minora gammas, īsā laikā pārmainās mūzikas gaume. 

    Mākslas uzmanības centrā ir cilvēks, viņa gara, prāta, jūtu, ķermeņa skaistums.Tādēļ šī laikmeta jauno ideoloģiju dēvē par humanismu (humanus- cilvēcīgs). Baznīcas mākslā pastiprinās laicīga strāva, laicīga māksla gūst profesionāli augstāku līmeni.

1. Vītoliņš, Jēkabs. Mūzikas vesture. Rīga: Grāmatu draugs, 193-, 608 lpp.
2. Juglas mūzikas skola. Mūzikas izcelšanās. Fails: Mūzikas literatūra
3. Popular music in Renaissance Italy (1500-1525). https://www.youtube.com/watch?v=54gq9OOX90Q