Senās nošu zīmes

    Pirmie mūzikas pieraksti bija teksti. Tajos nebija zīmes, kas liecinātu par melodiju. 

    Neimas no grieķu vārda „neuma (Νεύμα)” – kustība jeb mājiens gaisā – virs teksta izskatās kā mazas svītriņas, vilnīši un āķīši, kas melodijas zinātājiem deva priekšstatu par teksta virzību un ritmu. Šos rokrakstus nezinātājs šodien nodziedāt nevar. 

    Lai gan pirmās liecības par mūzikas pierakstu ir jau no senās Grieķijas, saglabājies ir gaužām maz. Pilnīgāku ieskatu skaņu pieraksta vēsturē var gūt, tikai sākot no devītā gadsimta. Ir bijuši dažādi veidi, kā pierakstīt notis.Ir bijusi kvadrātnotācija, jo notis izskatās kā kvadrāti. Tai ir sena izcelsme – to bieži saista ar Gvido d’Areco, kurš dzīvoja 11.gadsimta pirmajā pusē un bija nozīmīgs mūzikas teorētiķis. Gvido d'Areco izdomāja arī nošu nosaukumus. Izrādās, tie ņemti no kāda gregoriskā dziedājuma vārdu pirmajām zilbēm.

    Ut queant laxis / resonare fibris / Mira gestorum / famuli tuorum,/ Solve polluti / labii reatum, / Sancte Iohannes. – ut, re, mi, fa, sol, la, si. Viņš pamanīja, ka katra šīs himnas pusrinda iesākas vienu diatonisku pakāpi augstāk un ka katrai ir pretī šīs zīmīgās zilbes. Tātad arī nošu nosaukumi nāk no viduslaikiem un gregoriskā korāļa.

   Ja vēlaties uzzināt vairāk, tad lejupielādējiet šo failu: Notacija.doc

Izmantotā literatūra: 

1. Ieskats tūkstoš gadu senā mūzikas vēsturē - izstāde «Pierakstītā skaņa». https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/ieskats-tukstos-gadu-sena-muzikas-vesture-izstade-pierakstita-skana.a251193/ 
2. Notācija. https://estudijas.jvlma.lv/mod/resource/view.php?id=166&forceview=1