17. gs. dejas
17. gadsimtā modē ienāk jaunās dejas, kuras arī apvienojās kontrastējošā pārī: ātra un lēna deja. Viens tāds pāris sastāvēja no mēreni lēnās alemandes un dzīvās, kustīgās kurantes . Radās arī cits pāris: ļoti lēnā spāņu sarabanda un ātrā, straujā žīga - angļu matrožu deja. Arī šīs dejas pēc tradīcijas apvienoja svītās. Nereti iekļāva arī menuetu, gavoti, prelūdiju, āriju, rondo un citas daļas.
Pirmais komponists, kas izveidoja lielo četrdaļu svītu no diviem jauno deju pāriem bija Johans Jakobs Frobergers. J.J. Frobergera svītās šīm četrām dejām vienmēr bija noteikta secība: alemande, kurante, sarabanda un žīga.
Alemande - vācu deja. Lēna, pasmaga, četrdaļu taktsmērā.
Kurante - franču un itāļu deja, trijdaļu taktsmērā, ātra.
Sarabanda - spāņu deja-gājiens, trijdaļu taktsmērā, ļoti lēna, svinīga, dažkārt sērīga, skumja, jo sākotnēji tika izpildīta sēru ceremonijās. Tai ir kāda ritma īpatnība- otrā taktsdaļa bieži tiek pagarināta, rodas it kā pirmās taktsdaļas pārcēlums uz otro taktsdaļu.
Žīga - angļu deja, trioļu kustībā 3/8, 6/8, 9/8, 12/8 taktsmērā, ļoti gaiša, ātra, līksma. Tā ir visātrākā svītas deja. Šeit ļoti izteiksmīgi skan polifonā imitācija. Līdzīga strauja trioļu kustība ir itāļu tarantellai vai gruzīnu lezginkai.
Svīta ir viens vesels, kas sastāv no vairākām
daļām. Veidojot svītu, nepietiek vienkārši
salikt kopā četras dejas, tās ir kaut kādā veidā jāapvieno, kā piem., pavanu un
galjardu. Frobergers savās svītās apvieno visas dejas vienā tonalitātē, kā arī
lieto citus apvienošanas paņēmienus. No Frobergera svītām izriet „noteikumi”,
kurus arī citi komponisti stingri ievēro, komponējot savas deju svītas.
1. Juglas mūzikas skola. Mūzikas izcelšanās. Fails: Mūzikas literatūra
2. Baroque Dance - L'Allemande. https://www.youtube.com/watch?v=cZWDrjLO7r4
3. Baroque Dance Courante. https://www.youtube.com/watch?v=YFM3RHt128o
4. Baroque Dance - Sarabande a deux. https://www.youtube.com/watch?v=GjLTTgv5FUQ
5. Gigue a deux. https://www.youtube.com/watch?v=n_iivGo83Ts